Monthly Patha
Lalita Sahasranama
ललितासहस्रनाम
Monthly SVFT Path
It's advisable to contact Trust management, before you join the path.
Aum Shakti
It is mentioned in Parshuram’s Kalpasutra that this lesson is the one who cures all diseases, increases all wealth and life-health. Reciting this as per your convenience or on Aso Navratri or Pushyamarti, Suryasankranti day, Shukla Paksha, Chaturdashi, Ashtami, Navami or Friday, full moon date, Deepawali or your own birthday gives wonderful results.
Sri Agastya Muni also says that by reciting this Sri Lalitasahasranamam, Sri Maa Lalitamba is pleased and bestows the devotee with a kingdom and pacifies the demons and Navagrahas, even if they are afflicted in the birth chart. One who performs this recitation obtains Lakshmi, sons and grandsons, sacrifices as desired and gets all wishes and all good fortune. Just as a devotee becomes a worshiper of Srividya in the previous birth, similarly a person who recites Lalita Sahasranama also becomes free from devotion. Thus, Lord Hayagriva tells sage Agastya that-
Mantraraja Japeshchaiva Chakrarajacharan tatha
Rahasyanam Pathash Nalapsya Tapasrupalam.
Meaning – Chanting Kadi Mantra, chanting Shri Chakra and reciting Shri Lalitasahasranam is indescribable.
Pujya Guruji always used to tell us that to get the love of Sri Tripuramba, we should recite Lalita Sahasranama Stotra. Therefore, SVFT members have been collectively chanting Shri Lalita Sahasranama every month on full moon day as per Guruji’s order for a long time. Beloved of Guruji and respected by the trust, Late Shri Bhagwatbhai also insisted throughout his life that this lesson should always be done in trust. But this mass lesson had to be canceled at the time of Corona. But now due to the convenience of time and the desire of many members, the trust is again ready to start mass recitation of Shri Lalitha Sahasranama. So, thank you for your cooperation in this.
The guideline for Shree Lalitasahasranam Patha Path will be as follows.
– Patha on Sundays 11 – 2 am
– Patha will be held in Lawrenceville – New Jersey.
– Any member who regularly attends Patha should inform SVFT in advance if he/she wants to have Patha at their home. This lesson will be held on rotation & first come first basis.
Know More About Lalita Sahasranama
Date | Time | Host | Note |
---|---|---|---|
Sun-May 7th, 2023 | 11AM - 2PM | SVFT | Lawrenceville, NJ |
Sun-Jun 11th, 2023 | 11AM - 2PM | SVFT | East Brunswick, NJ |
Sun-Jul 2nd, 2023 | 11AM - 2PM | SVFT | Edison, NJ |
Sun-Aug 6th, 2023 | 11AM - 2PM | SVFT | Piscataway, NJ |
Sun-Sep 3rd, 2023 | 11AM - 2PM | SVFT | Manalapan, NJ |
Sun-Oct 1st 2023 | 11AM - 2PM | SVFT | Hasbrouck Heights, NJ |
Sun-Nov 2023 | No Patha | ||
Sun-Dec 3rd, 2023 | 11AM - 2PM | SVFT | Lawrenceville, NJ |
Sun-Jan 7th, 2024 | 11AM - 2PM | SVFT | Lawrenceville, NJ |
Sun-Feb | 11Am - 2PM | No Patha | |
Sun-Mar 3rd, 2024 | 11AM - 2PM | ||
Sun-Apr 7th , 2024 | 11AM - 2PM |
Importance of Lalita Sahasra Nama Patha
यथामधुये पुष्पैभ्यौ, धृतं दुग्धाद रसात्पयः ।
एवं हि सर्व तंत्रानां श्रीविद्या सार मुच्यते ।।
Like the essence of flowers is honey. The essence of milk is also ghee. Just as the essence of all other juices is milk, so the essence of all tantra is Sri Vidya. Therefore, the sages of the Upanishads have given the message to the world that Sa Vidya ya Vimuchyate. (That is the knowledge, that is liberated.)
Lalitasahasranama is a part of the Brahmanda Purana. In the Brahmanda Purana, they are called Lalitopakhyana. Lalitasahasranama is originally published from many places. Sir John Woodruff Wilson mentions it in many places in Tantric works. It is defined in Sanskrit by the great scholar and seeker Bhaskararayana as Saubhagyabhaskar. He is credited with making this hymn extremely popular. His initiate name is Bhasuranandanath.
Sriyantra and Srividya are mentioned several times in the previous part of Lalita Sahasranama, Namavali and Phala Shruti. The recitation of Lalita Sahasranama also emphasizes the worship of Sri Yantra and Sri Vidya. There is no doubt that this is the major hymn of Sri Vidya worship. It is mentioned in the previous part and in many verses of the Phal-Sruti. Most of the names of Sridevi in the list are the names of the goddess and founder of Chakra-raja. The chakras in the body and the process of Kundalini awakening are also described by subtle signs. It is also clear that the practice of Sri Vidya and Sri Yantra is necessary for Lalitasahasranama and that right is obtained by initiation.
Tantra is considered to be the discipline of cultivation. This sadhana is a confluence of tantra-mantra and yantra. Mahavidya is considered to be paramount in Tantra Sadhana. There are ten differences of Mahavidya, that is, there are ten forms of the primordial power or ten great powers. on the basis of which they are worshipped.
The cultivation of Sri Tripurasundari is called Sri Vidya. Sri Tripurabhairavi and Kamakalatmika are also mostly associated with Srividya. Sri Tripurasundari is also called Shodashi, Bhuvaneshwari, Rajarajeshwari, Srividya and Lalita. There is not much difference between Kamakalatmika and Kamala (Lakshmi). Sri Vidya brings both enjoyment and salvation.
There are a thousand names of the primordial power Maa Tripurasundari. The first name in which is Mrs. They are also called Maharajni and they consider Mahakaleshwar as their master. In the Lalitasahasranamam, she is called Shivasanthakyarupini before her last name Lalitambika. It is also called Parbhattarika. They are also called Vidya, Mahavidya and Paramavidya in the scriptures.
Thus, instead of calling the Lalitasahasranama Stotra merely a Stotra, it is called a Stotra Mala Mantra. In Mantra Shastra, a mantra with more than thirty-two letters is called a Mala Mantra and thus Lalita Sahasranama is not only a thousand names of the Mother but a mantra made up of the entire thousand names. Tantra worship which includes the instruments, various limbs, mantras, stotras, shields, hearts and thousands of names of those gods and goddesses. The special importance of Devi Stotra in Tantra Sadhana has been mentioned. Also, according to the scriptures, Shakti and Ganesha become fruitful quickly in Kali Yuga. There are thousands of names of many gods and goddesses. The Lalita Sahasranama is also of great importance in this, as it not only praises Lalita Tripurasundari but also worships Sri Chakra, the Sri Yantra. At the same time, it unveils the power of Kundalini. Therefore, this stotra is like a crown jewel in Tantra Shastra.
When Lalitasahasranama is used in Sriyantra worship rituals, it becomes the giver of inexhaustible wealth. So this Sahasra Naam is not just a collection of names but something special. Acquisition of money or property is the most important question for every person today. Even if the Sriyantra is not worshiped properly, if one of the same Lalita Sahasranama names is worshiped with unbroken flowers on the Sriyantra, one can achieve a lot. Even if we consider this Lalita Sahasranama to mean Sri Vidya, it is not inappropriate.
Lalitasahasranama and Srividya give great importance to the Guru. The place of the Guru is considered to be paramount not only in Tantra but in the entire spiritual knowledge. Guru has been a prestigious name in the society in some form or another since time immemorial. The position of Guru has been going on since Vedic times. The following verses have a very important place in Guru worship.
अखण्डमण्डलाकारं व्याप्तं येन चराचरम् ।
तत्पदं दर्शितं येन तस्मै श्रीगुरवे नमः ।।
अज्ञानतिमिरान्धस्य ज्ञानाञ्जनशलाकया ।
चक्षुरुन्मीलितं येन तस्मै श्रीगुरवे नमः ।।
In the above verse it becomes clear that the Guru is the one who guides the power in this moving world of the unbroken sphere that guides the power pervading the world. Without the medium of the Guru, knowledge cannot be attained and the ignorance of ignorance cannot be removed. One cannot enter into spirituality without removing ignorance. To follow any path, be it Mantra or Bhakti, Dvaita or Advaita, but ignorance has to be removed and this work can be done by none other than the Guru.
Knowledge and ignorance, good and evil, both tendencies are similar in their differences, but only the Guru is capable of showing the direction. Success is possible only under the guidance of the seeker Guru. For that he must have faith and belief in the Guru. It is through the Guru that the mantra is accomplished and he has the power to germinate the seed in the heart of the seeker.
Merely reading the scriptures and chanting the mantras indicated in them cannot bring fruits. It lacks both mantra power and penance. Mantras and recitations not received from the Guru’s mouth are a waste of time and energy. This is the essence of mantra sadhana that mantras impart power only when received from the Guru, because the Guru is the source of the power of the mantras. The Guru is the one who infuses the power in the mantra and gives it to the disciple.
A person who chants Lalita Sahasranama on the full moon day will be protected from diseases and longevity will be ensured. Chanting this stotra helps the reader to remove the side effects caused by the change of planets. For the happiness of children, one should chant these 1000 names in a special ritual and offer butter to the goddess.
SVFT is working in this service under the inspiration of Param Pujya Guruji Shri Laxmikant Purohitji, the founder of Shri Vidya Foundation Trust. Men and women who recite Lalita Sahasranama in front of Sriyantra attain the divine power of Maa Tripuramba.
English Patha
Shuddhikaran / Pavitrakaran Mantra
Om Apavitrah Pavitro Vaa Sarva-Avasthaam Gato-[A]pi Vaa
Yah Smaret-Punnddariikaakssam Sa Baahya-Abhyantarah Shucihi ||
Ganesh Stotra
Vakratunda Mahakaya, Suryakoti Samaprabha,
Nirvighnam Kurumey Deva, Sarva Karyashu Sarvada
Guru Dhyan
Dhyaan Mulam Gurur Murtim, Pujaa Mulam Gurur Padam
Mantra Mulam Gurur Vaakyam Moksha Mulam Gurur Krupa
Guru Paduka Panchakam
om namo gurubhyo guru-paadukaabhyo /
namah parebhyah par-paadukaabhyah /
achaarya-siddheshvara-paadukaabhyo /
namo namah shrii-guru-paadukaabhyaam // 1
aim-kaar hriim-kaar rahasya-yukta /
shriim-kaar guudhaartha mahaa vibhuutyaa /
om-kaar-marm-prati-paadini bhyaam /
namo namah shrii-guru-paadukaabhyaam // 2
hotraagni hautraagni havishya hotra /
homaadi-sarvaa-kruti-bhaas maanam /
yad brahm tadbodh-vitaa rinibhyaam /
namo namah shrii-guru-paadukaabhyaam // 3
kaamaadi-sarpa vraja-gaarudaabhyam /
viveka-vairaagya-nidhi-pradaabhyaam /
bodha-pradaabhyaam druta-mokshadaabhyaam /
namo namah shrii-guru-paadukaabhyaam // 4
ananta-sansaara-samudra-taara /
naukaayitaabhyaam sthira-bhaktidaabhyaam /
jaadyaabdhi-sanshoshana-vaadavaabhyaam /
namo namah shrii-guru-paadukaabhyaam // 5
DUTT BAVANI
Jay Yogishwar Datta Dayar Tuja Aek Jagamo Pratipar
Atryansooya Karee Nimit Pragatyo Jagkaran Nischit
Brahmahariharno Avtar Sharanagatano Taranhar
Antaryami Satchit Sukh Bahar Sadaguru Dwibhuj Sumukh
Zori Annapurna Kar Mohya Shanti Kamandal Kar Shohay
Kyoya Chaturbhuj Sadabhuj Sar Anantbahu Tu Nirdhar
Aavyo Sharane Bar Ajan Authha Digambar Chalya Pran
Sunee Arjun Kero Saad Reezyo Poorve Tu Sakshat
Didhi Rudhhi Sidhdhi Apar Ante Mukti Mahapad Sar
Kidho Aaje Kem Vilamb Tuj Vin Mujne Na Aalamb
Vishnusharm Dwij Taryo Aem Jamyo Shradhdhma Dekhi Prem
Jambhdaaitythi Trasya Dev Kidhi Mher Te Tyon Tatkev
Vistari Maya Ditisut Indrakare Hanavyo Turt
Aevi Leela Kai Kai Sharv Kidhi Varnave Ko te Sarv
Dodyo Aayu Sutane kam Kidho Aene Te Niskam
Bodhya Yadune Parshuram Sadhydev Prahallad Akam
Aevi Tari Krupa Agadh Kem Soone Na Maro Saad
Dod Anta Na Dekh Anant Maa Kar Adhvach Shishuno Anta
Joi Dwijastree Kero Sneh Thayo Putra Tu Nihisandeh
Smatrugami Kalitar Krupar Taryo Dhobi Chhek Gamar
Petpidthi Taryo Vipra Brahmansheth Ugaryo Xipra
Kare Kem Na Mari Vhar Jo Aanigam Aekaj Var
Shush Kasthane Aanyo Patra Thano Kem Udashin Atra
Jarjar Vandhya Kera Swapna Karya Safar Te Sutana Krutsna
Kari Dur Brahmanano Kodh Kidha Puran Aena Kod
Vandhya Bhens Doozavi Dev Haryu Daridhra Te Tatkhev
Zalar Khai Rizyo Aem Didho Suvarnaghat Saprem
Brahmanstreeno Mrut Bharthar Kidho Sajivan Te Nirdhar
Pishach-Peeda Kidhi Dur Vipraputra Uthadyo Shoor
Haree Vipramad Antyaj Hath Rakshyo Bhakta Trivikram Tat
Nimeshmatre Tantuk Aek Phochadyo Shrishaile Dekh
Aeki Sathe Aath Swarup Dhari Dev Bahuroop Aroop
Santoshya Nij Bhakta Sujat Aapi Parchao Saxat
Yavanrajni Tari Peed Jatpatni Tane Na Cheed
Ramkrushnaroope Te Aem Kidhi Lilao Kai Tem
Tarya Paththar Ganikavyadh Pashupankhi Pan Tujne Sadh
Adhamodharan Taroo Nam gata Sare Na Sha Sha Kam
Aadhivyadhi Upadhi Sarv Tare Smaranmatrathi Sharva
Moothchot Na Lage Jan Pame Narsmarane Nirvan
Dakan Shakan Bhensasur Bhoot Pishacho Jand Asur
Nase Moothi Daine Toort Dattadhoon Sambharta Moort
Kari Dhoop Gaye Je Aem Dattabavani Aa Saprem
Sudhare Tena Banne Lok Rahe Na Tene Kyoye Shok
Dasee Sidhdhi Teni Thay Dhukhdaridhra Teno Jaay
Bavan Guruvare Nit Nem Kare Path Bavan Saprem
Yathavkashe Nitya Niyam Tene Kadeena Dande Yam
Anek Roope Ae ja Abhang Bhajata Nade Na Maya-Rang
Sahasra Name Namee Aek Datta Digambar Asang Chhek
Vandu Tujne Varamvar Ved Shvash Tara Nirdhar
Thake Varnavta Jyashesh Kon Ronk Hu Bahukrutvesh
Anubhavtruptino Udgar Sunee hase Te Khase Mar
‘Tapsi’ Tatvamasi Ae Dev Bolo Jay Jay Shri Gurudev
SHIVA PANCHAKSHARI STOTRAM
nāgēndrahārāya trilōchanāya,
bhasmāṅgarāgāya mahēśvarāya ।
nityāya śuddhāya digambarāya
tasmai “na” kārāya namaḥ śivāya ॥ 1 ॥
mandākinī salila chandana charchitāya
nandīśvara pramathanātha mahēśvarāya ।
mandāra puṣpa bahupuṣpa supūjitāya
tasmai “ma” kārāya namaḥ śivāya ॥ 2 ॥
śivāya gaurī vadanābja bṛnda
sūryāya dakṣādhvara nāśakāya ।
śrī nīlakaṇṭhāya vṛṣabhadhvajāya
tasmai “śi” kārāya namaḥ śivāya ॥ 3 ॥
vaśiṣṭha kumbhōdbhava gautamārya
munīndra dēvārchita śēkharāya ।
chandrārka vaiśvānara lōchanāya
tasmai “va” kārāya namaḥ śivāya ॥ 4 ॥
yajña svarūpāya jaṭādharāya
pināka hastāya sanātanāya ।
divyāya dēvāya digambarāya
tasmai “ya” kārāya namaḥ śivāya ॥ 5 ॥
pañchākṣaramidaṃ puṇyaṃ yaḥ paṭhēchChiva sannidhau ।
śivalōkamavāpnōti śivēna saha mōdatē ॥
RUDRASHTAKAM
Namaam-Iisham-Iishaana Nirvaanna-Ruupam
Vibhum Vyaapakam Brahma-Veda-Svaruupam |
Nijam Nirgunnam Nirvikalpam Niriiham
Cidaakaasham-Aakaasha-Vaasam Bhaje-[A]ham ||1||
Niraakaaram-Ongkara-Muulam Turiiyam
Giraa-Jnyaana-Go-[A]tiitam-Iisham Giriisham |
Karaalam Mahaakaala-Kaalam Krpaalam
Gunna-[A]agaara-Samsaara-Paaram Nato-[A]ham ||2||
Tussaara-Adri-Samkaasha-Gauram Gabhiram
Mano-Bhuuta-Kotti-Prabhaa-Shrii Shariiram |
Sphuran-Mauli-Kallolinii Caaru-Ganggaa
Lasad-Bhaala-Baale[a-I]ndu Kanntthe Bhujanggaa ||3||
Calat-Kunnddalam Bhruu-Sunetram Vishaalam
Prasanna-[A]ananam Niila-Kannttham Dayaalam |
Mrga-Adhiisha-Carma-Ambaram Munndda-Maalam
Priyam Shangkaram Sarva-Naatham Bhajaami ||4||
Pracannddam Prakrssttam Pragalbham Pare[a-Ii]sham
Akhannddam Ajam Bhaanu-Kotti-Prakaasham |
Tryah-Shuula-Nirmuulanam Shuula-Paannim
Bhaje[a-A]ham Bhavaanii-Patim Bhaava-Gamyam ||5||
Kalaatiita-Kalyaanna Kalpa-Anta-Kaarii
Sadaa Sajjana-[A]ananda-Daataa Pura-Arii |
Cid-Aananda-Samdoha Moha-Apahaarii
Prasiida Prasiida Prabho Manmatha-Arii ||6||
Na Yaavad Umaa-Naatha-Paada-Aravindam
Bhajanti-Iha Loke Pare Vaa Naraannaam |
Na Taavat-Sukham Shaanti Santaapa-Naasham
Prasiida Prabho Sarva-Bhuuta-Adhi-Vaasam ||7||
Na Jaanaami Yogam Japam Naiva Puujaam
Natoham Sadaa Sarvadaa Shambhu-Tubhyam |
Jaraa-Janma-Duhkhau-[A]gha Taatapyamaanam
Prabho Paahi Aapanna-Maam-Iisha Shambho ||8||
Rudraassttaka-Idam Proktam Viprenna Hara-Tossaye
Ye Patthanti Naraa Bhaktyaa Tessaam Shambhuh Prasiidati ||9||
Iti Shrii-Gosvaami-Tulasiidaasa-Krtam Shriirudraassttakam Sampuurnnam |
Thus ends Rudrashtakam composed by Sri Goswami Tulsidas.
Shri Shuktam
Om Hiranya Varnaam Harineem Suvarna Rajata Srajaam ।
Chandraam Hiranmayeem Lakshmeem Jaatavedo Ma Aa Vaha ॥1॥
Taam Ma Aa Vaha Jaatavedo Lakshmee Manapa Gaamineem ।
Yasyaam Hiranyam Vindeyam Gaamashvam Purushaa Naham ॥2॥
Ashva Purvaam Ratha Madhyaam Hastinaada Pramodineem ।
Shriyam Deveemupa Hvaye Shreermaa Devee Jushataam ॥3॥
Kaam Sosmitaam Hiranya Praakaaraa Maardraam
Jvalanteem Triptaam Tarpayanteem ।
Padme Sthitaam Padma Varnaam, Taamihopa Hvaye Shriyam ॥4॥
Chandraam Prabhaasaam Yashasaa Jvalanteem
Shriyam Loke Deva Jushtaa Mudaaraam ।
Taam Padmineemeem Sharanam Prapadye,
Alakshmeerme Nashyataam Tvaam Vrine ॥5॥
Aaditya Varne Tapasoadhi Jaato, Vanaspati Stava Vrikshoatha Bilvah ।
Tasya Phalaani Tapasaa Nudantu,
Yaa Antaraa Yaashcha Baahyaa Alakshmeeh ॥6॥
Upaitu Maam Devasakhah, Keertishcha Maninaa Saha ।
Praadurbhutoasmi Raashtreasmin, Keerti Mriddhim Dadaatu Me ॥7॥
Kshutpipaasaa Malaam Jyeshthaama Lakshmeem Naashayaa Myaham ।
Abhutima Samriddhim Cha Sarvaam Nirnuda Me Grihaat ॥8॥
Gandha Dvaaraam Duraadharshaam Nitya Pushtaam Kareeshineem ।
Ishvareem Sarva Bhutaanaam Taamihopa Hvaye Shriyam ॥9॥
Manasah Kaamamaa Kutim Vaachah Satya Masheemahi ।
Pashunaam Rupa Mannasya Mayi Shreeh Shrayataam Yashah ॥10॥
Kardamena Prajaa Bhutaa Mayi Sambhava Kardama ।
Shriyam Vaasaya Me Kule Maataram Padma Maalineem ॥11॥
Aapah Srijantu Snigdhaani Chikleeta Vasa Me Grihe ।
Ni Cha Deveem Maataram Shriyam Vaasaya Me Kule ॥12॥
Aardraam Pushkarineem Pushtim Pingalaam Padma Maalineem ।
Chandraam Hiranmayeem Lakshmeem Jaatavedo Ma Aa Vaha ॥13॥
Aardraam Yah Karineem Yashtim Suvarnaam Hema Maalineem ।
Suryaam Hiranmayeem Lakshmeem Jaatavedo Ma Aa Vaha ॥14॥
Taam Ma Aa Vaha Jaatavedo Lakshmee Manapa Gaamineem ।
Yasyaam Hiranyam Prabhutam Gaavo Daasyo
Ashvaan Vindeyam Purushaa Naham ॥15॥
Yah Shuchih Prayato Bhutvaa Juhuyaadaajya Manvaham ।
Suktam Pancha Dasharcham Cha Shree Kaamah Satatam Japet ॥16॥
Shri Lalita Saharanamstotram
Dhyānaṃ
sindhūrāruṇa vigrahāṃ triṇayanāṃ māṇikya mauḻisphura-
ttārānāyaka śēkharāṃ smitamukhī māpīna vakṣōruhām ।
pāṇibhyā malipūrṇa ratna chaṣakaṃ raktōtpalaṃ bibhratīṃ
saumyāṃ ratnaghaṭastha rakta charaṇāṃ dhyāyētparāmambikām
LALITA SAHASRA NAMA STOTRAM
śrī mātā, śrī mahārājñī, śrīmat-siṃhāsanēśvarī ।
chidagni kuṇḍasambhūtā, dēvakāryasamudyatā ॥ 1 ॥
udyadbhānu sahasrābhā, chaturbāhu samanvitā ।
rāgasvarūpa pāśāḍhyā, krōdhākārāṅkuśōjjvalā ॥ 2 ॥
manōrūpēkṣukōdaṇḍā, pañchatanmātra sāyakā ।
nijāruṇa prabhāpūra majjad-brahmāṇḍamaṇḍalā ॥ 3 ॥
champakāśōka punnāga saugandhika lasatkachā
kuruvinda maṇiśrēṇī kanatkōṭīra maṇḍitā ॥ 4 ॥
aṣṭamī chandra vibhrāja daḻikasthala śōbhitā ।
mukhachandra kaḻaṅkābha mṛganābhi viśēṣakā ॥ 5 ॥
vadanasmara māṅgalya gṛhatōraṇa chillikā ।
vaktralakṣmī parīvāha chalanmīnābha lōchanā ॥ 6 ॥
navachampaka puṣpābha nāsādaṇḍa virājitā ।
tārākānti tiraskāri nāsābharaṇa bhāsurā ॥ 7 ॥
kadamba mañjarīklupta karṇapūra manōharā ।
tāṭaṅka yugaḻībhūta tapanōḍupa maṇḍalā ॥ 8 ॥
padmarāga śilādarśa paribhāvi kapōlabhūḥ ।
navavidruma bimbaśrīḥ nyakkāri radanachChadā ॥ 9 ॥
śuddha vidyāṅkurākāra dvijapaṅkti dvayōjjvalā ।
karpūravīṭi kāmōda samākarṣaddigantarā ॥ 10 ॥
nijasallāpa mādhurya vinirbhatsita kachChapī ।
mandasmita prabhāpūra majjat-kāmēśa mānasā ॥ 11 ॥
anākalita sādṛśya chubuka śrī virājitā ।
kāmēśabaddha māṅgalya sūtraśōbhita kantharā ॥ 12 ॥
kanakāṅgada kēyūra kamanīya bhujānvitā ।
ratnagraivēya chintāka lōlamuktā phalānvitā ॥ 13 ॥
kāmēśvara prēmaratna maṇi pratipaṇastanī।
nābhyālavāla rōmāḻi latāphala kuchadvayī ॥ 14 ॥
lakṣyarōmalatā dhāratā samunnēya madhyamā ।
stanabhāra daḻan-madhya paṭṭabandha vaḻitrayā ॥ 15 ॥
aruṇāruṇa kausumbha vastra bhāsvat-kaṭītaṭī ।
ratnakiṅkiṇi kāramya raśanādāma bhūṣitā ॥ 16 ॥
kāmēśa jñāta saubhāgya mārdavōru dvayānvitā ।
māṇikya makuṭākāra jānudvaya virājitā ॥ 17 ॥
indragōpa parikṣipta smara tūṇābha jaṅghikā ।
gūḍhagulbhā kūrmapṛṣṭha jayiṣṇu prapadānvitā ॥ 18 ॥
nakhadīdhiti sañChanna namajjana tamōguṇā ।
padadvaya prabhājāla parākṛta sarōruhā ॥ 19 ॥
śiñjāna maṇimañjīra maṇḍita śrī padāmbujā ।
marāḻī mandagamanā, mahālāvaṇya śēvadhiḥ ॥ 20 ॥
sarvāruṇā’navadyāṅgī sarvābharaṇa bhūṣitā ।
śivakāmēśvarāṅkasthā, śivā, svādhīna vallabhā ॥ 21 ॥
sumēru madhyaśṛṅgasthā, śrīmannagara nāyikā ।
chintāmaṇi gṛhāntasthā, pañchabrahmāsanasthitā ॥ 22 ॥
mahāpadmāṭavī saṃsthā, kadamba vanavāsinī ।
sudhāsāgara madhyasthā, kāmākṣī kāmadāyinī ॥ 23 ॥
dēvarṣi gaṇasaṅghāta stūyamānātma vaibhavā ।
bhaṇḍāsura vadhōdyukta śaktisēnā samanvitā ॥ 24 ॥
sampatkarī samārūḍha sindhura vrajasēvitā ।
aśvārūḍhādhiṣṭhitāśva kōṭikōṭi bhirāvṛtā ॥ 25 ॥
chakrarāja rathārūḍha sarvāyudha pariṣkṛtā ।
gēyachakra rathārūḍha mantriṇī parisēvitā ॥ 26 ॥
kirichakra rathārūḍha daṇḍanāthā puraskṛtā ।
jvālāmālini kākṣipta vahniprākāra madhyagā ॥ 27 ॥
bhaṇḍasainya vadhōdyukta śakti vikramaharṣitā ।
nityā parākramāṭōpa nirīkṣaṇa samutsukā ॥ 28 ॥
bhaṇḍaputra vadhōdyukta bālāvikrama nanditā ।
mantriṇyambā virachita viṣaṅga vadhatōṣitā ॥ 29 ॥
viśukra prāṇaharaṇa vārāhī vīryananditā ।
kāmēśvara mukhālōka kalpita śrī gaṇēśvarā ॥ 30 ॥
mahāgaṇēśa nirbhinna vighnayantra praharṣitā ।
bhaṇḍāsurēndra nirmukta śastra pratyastra varṣiṇī ॥ 31 ॥
karāṅguḻi nakhōtpanna nārāyaṇa daśākṛtiḥ ।
mahāpāśupatāstrāgni nirdagdhāsura sainikā ॥ 32 ॥
kāmēśvarāstra nirdagdha sabhaṇḍāsura śūnyakā ।
brahmōpēndra mahēndrādi dēvasaṃstuta vaibhavā ॥ 33 ॥
haranētrāgni sandagdha kāma sañjīvanauṣadhiḥ ।
śrīmadvāgbhava kūṭaika svarūpa mukhapaṅkajā ॥ 34 ॥
kaṇṭhādhaḥ kaṭiparyanta madhyakūṭa svarūpiṇī ।
śaktikūṭaika tāpanna kaṭyathōbhāga dhāriṇī ॥ 35 ॥
mūlamantrātmikā, mūlakūṭa traya kaḻēbarā ।
kuḻāmṛtaika rasikā, kuḻasaṅkēta pālinī ॥ 36 ॥
kuḻāṅganā, kuḻāntaḥsthā, kauḻinī, kuḻayōginī ।
akuḻā, samayāntaḥsthā, samayāchāra tatparā ॥ 37 ॥
mūlādhāraika nilayā, brahmagranthi vibhēdinī ।
maṇipūrānta ruditā, viṣṇugranthi vibhēdinī ॥ 38 ॥
ājñā chakrāntarāḻasthā, rudragranthi vibhēdinī ।
sahasrārāmbujā rūḍhā, sudhāsārābhi varṣiṇī ॥ 39 ॥
taṭillatā samaruchiḥ, ṣaṭ-chakrōpari saṃsthitā ।
mahāśaktiḥ, kuṇḍalinī, bisatantu tanīyasī ॥ 40 ॥
bhavānī, bhāvanāgamyā, bhavāraṇya kuṭhārikā ।
bhadrapriyā, bhadramūrti, rbhaktasaubhāgya dāyinī ॥ 41 ॥
bhaktipriyā, bhaktigamyā, bhaktivaśyā, bhayāpahā ।
śāmbhavī, śāradārādhyā, śarvāṇī, śarmadāyinī ॥ 42 ॥
śāṅkarī, śrīkarī, sādhvī, śarachchandranibhānanā ।
śātōdarī, śāntimatī, nirādhārā, nirañjanā ॥ 43 ॥
nirlēpā, nirmalā, nityā, nirākārā, nirākulā ।
nirguṇā, niṣkaḻā, śāntā, niṣkāmā, nirupaplavā ॥ 44 ॥
nityamuktā, nirvikārā, niṣprapañchā, nirāśrayā ।
nityaśuddhā, nityabuddhā, niravadyā, nirantarā ॥ 45 ॥
niṣkāraṇā, niṣkaḻaṅkā, nirupādhi, rnirīśvarā ।
nīrāgā, rāgamathanī, nirmadā, madanāśinī ॥ 46 ॥
niśchintā, nirahaṅkārā, nirmōhā, mōhanāśinī ।
nirmamā, mamatāhantrī, niṣpāpā, pāpanāśinī ॥ 47 ॥
niṣkrōdhā, krōdhaśamanī, nirlōbhā, lōbhanāśinī ।
niḥsaṃśayā, saṃśayaghnī, nirbhavā, bhavanāśinī ॥ 48 ॥
nirvikalpā, nirābādhā, nirbhēdā, bhēdanāśinī ।
nirnāśā, mṛtyumathanī, niṣkriyā, niṣparigrahā ॥ 49 ॥
nistulā, nīlachikurā, nirapāyā, niratyayā ।
durlabhā, durgamā, durgā, duḥkhahantrī, sukhapradā ॥ 50 ॥
duṣṭadūrā, durāchāra śamanī, dōṣavarjitā ।
sarvajñā, sāndrakaruṇā, samānādhikavarjitā ॥ 51 ॥
sarvaśaktimayī, sarvamaṅgaḻā, sadgatipradā ।
sarvēśvarī, sarvamayī, sarvamantra svarūpiṇī ॥ 52 ॥
sarvayantrātmikā, sarvatantrarūpā, manōnmanī ।
māhēśvarī, mahādēvī, mahālakṣmī, rmṛḍapriyā ॥ 53 ॥
mahārūpā, mahāpūjyā, mahāpātaka nāśinī ।
mahāmāyā, mahāsattvā, mahāśakti rmahāratiḥ ॥ 54 ॥
mahābhōgā, mahaiśvaryā, mahāvīryā, mahābalā ।
mahābuddhi, rmahāsiddhi, rmahāyōgēśvarēśvarī ॥ 55 ॥
mahātantrā, mahāmantrā, mahāyantrā, mahāsanā ।
mahāyāga kramārādhyā, mahābhairava pūjitā ॥ 56 ॥
mahēśvara mahākalpa mahātāṇḍava sākṣiṇī ।
mahākāmēśa mahiṣī, mahātripura sundarī ॥ 57 ॥
chatuḥṣaṣṭyupachārāḍhyā, chatuṣṣaṣṭi kaḻāmayī ।
mahā chatuṣṣaṣṭi kōṭi yōginī gaṇasēvitā ॥ 58 ॥
manuvidyā, chandravidyā, chandramaṇḍalamadhyagā ।
chārurūpā, chāruhāsā, chāruchandra kaḻādharā ॥ 59 ॥
charāchara jagannāthā, chakrarāja nikētanā ।
pārvatī, padmanayanā, padmarāga samaprabhā ॥ 60 ॥
pañchaprētāsanāsīnā, pañchabrahma svarūpiṇī ।
chinmayī, paramānandā, vijñāna ghanarūpiṇī ॥ 61 ॥
dhyānadhyātṛ dhyēyarūpā, dharmādharma vivarjitā ।
viśvarūpā, jāgariṇī, svapantī, taijasātmikā ॥ 62 ॥
suptā, prājñātmikā, turyā, sarvāvasthā vivarjitā ।
sṛṣṭikartrī, brahmarūpā, gōptrī, gōvindarūpiṇī ॥ 63 ॥
saṃhāriṇī, rudrarūpā, tirōdhānakarīśvarī ।
sadāśivānugrahadā, pañchakṛtya parāyaṇā ॥ 64 ॥
bhānumaṇḍala madhyasthā, bhairavī, bhagamālinī ।
padmāsanā, bhagavatī, padmanābha sahōdarī ॥ 65 ॥
unmēṣa nimiṣōtpanna vipanna bhuvanāvaḻiḥ ।
sahasraśīrṣavadanā, sahasrākṣī, sahasrapāt ॥ 66 ॥
ābrahma kīṭajananī, varṇāśrama vidhāyinī ।
nijājñārūpanigamā, puṇyāpuṇya phalapradā ॥ 67 ॥
śruti sīmanta sindhūrīkṛta pādābjadhūḻikā ।
sakalāgama sandōha śuktisampuṭa mauktikā ॥ 68 ॥
puruṣārthapradā, pūrṇā, bhōginī, bhuvanēśvarī ।
ambikā,’nādi nidhanā, haribrahmēndra sēvitā ॥ 69 ॥
nārāyaṇī, nādarūpā, nāmarūpa vivarjitā ।
hrīṅkārī, hrīmatī, hṛdyā, hēyōpādēya varjitā ॥ 70 ॥
rājarājārchitā, rājñī, ramyā, rājīvalōchanā ।
rañjanī, ramaṇī, rasyā, raṇatkiṅkiṇi mēkhalā ॥ 71 ॥
ramā, rākēnduvadanā, ratirūpā, ratipriyā ।
rakṣākarī, rākṣasaghnī, rāmā, ramaṇalampaṭā ॥ 72 ॥
kāmyā, kāmakaḻārūpā, kadamba kusumapriyā ।
kaḻyāṇī, jagatīkandā, karuṇārasa sāgarā ॥ 73 ॥
kaḻāvatī, kaḻālāpā, kāntā, kādambarīpriyā ।
varadā, vāmanayanā, vāruṇīmadavihvalā ॥ 74 ॥
viśvādhikā, vēdavēdyā, vindhyāchala nivāsinī ।
vidhātrī, vēdajananī, viṣṇumāyā, vilāsinī ॥ 75 ॥
kṣētrasvarūpā, kṣētrēśī, kṣētra kṣētrajña pālinī ।
kṣayavṛddhi vinirmuktā, kṣētrapāla samarchitā ॥ 76 ॥
vijayā, vimalā, vandyā, vandāru janavatsalā ।
vāgvādinī, vāmakēśī, vahnimaṇḍala vāsinī ॥ 77 ॥
bhaktimat-kalpalatikā, paśupāśa vimōchanī ।
saṃhṛtāśēṣa pāṣaṇḍā, sadāchāra pravartikā ॥ 78 ॥
tāpatrayāgni santapta samāhlādana chandrikā ।
taruṇī, tāpasārādhyā, tanumadhyā, tamō’pahā ॥ 79 ॥
chiti, statpadalakṣyārthā, chidēka rasarūpiṇī ।
svātmānandalavībhūta brahmādyānanda santatiḥ ॥ 80 ॥
parā, pratyakchitī rūpā, paśyantī, paradēvatā ।
madhyamā, vaikharīrūpā, bhaktamānasa haṃsikā ॥ 81 ॥
kāmēśvara prāṇanāḍī, kṛtajñā, kāmapūjitā ।
śṛṅgāra rasasampūrṇā, jayā, jālandharasthitā ॥ 82 ॥
ōḍyāṇa pīṭhanilayā, bindumaṇḍala vāsinī ।
rahōyāga kramārādhyā, rahastarpaṇa tarpitā ॥ 83 ॥
sadyaḥ prasādinī, viśvasākṣiṇī, sākṣivarjitā ।
ṣaḍaṅgadēvatā yuktā, ṣāḍguṇya paripūritā ॥ 84 ॥
nityaklinnā, nirupamā, nirvāṇa sukhadāyinī ।
nityā, ṣōḍaśikārūpā, śrīkaṇṭhārdha śarīriṇī ॥ 85 ॥
prabhāvatī, prabhārūpā, prasiddhā, paramēśvarī ।
mūlaprakṛti ravyaktā, vyaktā’vyakta svarūpiṇī ॥ 86 ॥
vyāpinī, vividhākārā, vidyā’vidyā svarūpiṇī ।
mahākāmēśa nayanā kumudāhlāda kaumudī ॥ 87 ॥
bhaktahārda tamōbhēda bhānumad-bhānusantatiḥ ।
śivadūtī, śivārādhyā, śivamūrti, śśivaṅkarī ॥ 88 ॥
śivapriyā, śivaparā, śiṣṭēṣṭā, śiṣṭapūjitā ।
apramēyā, svaprakāśā, manōvāchāma gōcharā ॥ 89 ॥
chichChakti, śchētanārūpā, jaḍaśakti, rjaḍātmikā ।
gāyatrī, vyāhṛti, ssandhyā, dvijabṛnda niṣēvitā ॥ 90 ॥
tattvāsanā, tattvamayī, pañchakōśāntarasthitā ।
nissīmamahimā, nityayauvanā, madaśālinī ॥ 91 ॥
madaghūrṇita raktākṣī, madapāṭala gaṇḍabhūḥ ।
chandana dravadigdhāṅgī, chāmpēya kusuma priyā ॥ 92 ॥
kuśalā, kōmalākārā, kurukuḻḻā, kulēśvarī ।
kuḻakuṇḍālayā, kauḻa mārgatatpara sēvitā ॥ 93 ॥
kumāra gaṇanāthāmbā, tuṣṭiḥ, puṣṭi, rmati, rdhṛtiḥ ।
śāntiḥ, svastimatī, kānti, rnandinī, vighnanāśinī ॥ 94 ॥
tējōvatī, trinayanā, lōlākṣī kāmarūpiṇī ।
mālinī, haṃsinī, mātā, malayāchala vāsinī ॥ 95 ॥
sumukhī, naḻinī, subhrūḥ, śōbhanā, suranāyikā ।
kālakaṇṭhī, kāntimatī, kṣōbhiṇī, sūkṣmarūpiṇī ॥ 96 ॥
vajrēśvarī, vāmadēvī, vayō’vasthā vivarjitā ।
siddhēśvarī, siddhavidyā, siddhamātā, yaśasvinī ॥ 97 ॥
viśuddhi chakranilayā,”raktavarṇā, trilōchanā ।
khaṭvāṅgādi praharaṇā, vadanaika samanvitā ॥ 98 ॥
pāyasānnapriyā, tvaksthā, paśulōka bhayaṅkarī ।
amṛtādi mahāśakti saṃvṛtā, ḍākinīśvarī ॥ 99 ॥
anāhatābja nilayā, śyāmābhā, vadanadvayā ।
daṃṣṭrōjjvalā,’kṣamālādhidharā, rudhira saṃsthitā ॥ 100 ॥
kāḻarātryādi śaktyōghavṛtā, snigdhaudanapriyā ।
mahāvīrēndra varadā, rākiṇyambā svarūpiṇī ॥ 101 ॥
maṇipūrābja nilayā, vadanatraya saṃyutā ।
vajrādhikāyudhōpētā, ḍāmaryādibhi rāvṛtā ॥ 102 ॥
raktavarṇā, māṃsaniṣṭhā, guḍānna prītamānasā ।
samasta bhaktasukhadā, lākinyambā svarūpiṇī ॥ 103 ॥
svādhiṣṭhānāmbu jagatā, chaturvaktra manōharā ।
śūlādyāyudha sampannā, pītavarṇā,’tigarvitā ॥ 104 ॥
mēdōniṣṭhā, madhuprītā, bandinyādi samanvitā ।
dadhyannāsakta hṛdayā, kākinī rūpadhāriṇī ॥ 105 ॥
mūlā dhārāmbujārūḍhā, pañchavaktrā,’sthisaṃsthitā ।
aṅkuśādi praharaṇā, varadādi niṣēvitā ॥ 106 ॥
mudgaudanāsakta chittā, sākinyambāsvarūpiṇī ।
ājñā chakrābjanilayā, śuklavarṇā, ṣaḍānanā ॥ 107 ॥
majjāsaṃsthā, haṃsavatī mukhyaśakti samanvitā ।
haridrānnaika rasikā, hākinī rūpadhāriṇī ॥ 108 ॥
sahasradaḻa padmasthā, sarvavarṇōpa śōbhitā ।
sarvāyudhadharā, śukla saṃsthitā, sarvatōmukhī ॥ 109 ॥
sarvaudana prītachittā, yākinyambā svarūpiṇī ।
svāhā, svadhā,’mati, rmēdhā, śrutiḥ, smṛti, ranuttamā ॥ 110 ॥
puṇyakīrtiḥ, puṇyalabhyā, puṇyaśravaṇa kīrtanā ।
pulōmajārchitā, bandhamōchanī, bandhurālakā ॥ 111 ॥
vimarśarūpiṇī, vidyā, viyadādi jagatprasūḥ ।
sarvavyādhi praśamanī, sarvamṛtyu nivāriṇī ॥ 112 ॥
agragaṇyā,’chintyarūpā, kalikalmaṣa nāśinī ।
kātyāyinī, kālahantrī, kamalākṣa niṣēvitā ॥ 113 ॥
tāmbūla pūrita mukhī, dāḍimī kusumaprabhā ।
mṛgākṣī, mōhinī, mukhyā, mṛḍānī, mitrarūpiṇī ॥ 114 ॥
nityatṛptā, bhaktanidhi, rniyantrī, nikhilēśvarī ।
maitryādi vāsanālabhyā, mahāpraḻaya sākṣiṇī ॥ 115 ॥
parāśaktiḥ, parāniṣṭhā, prajñāna ghanarūpiṇī ।
mādhvīpānālasā, mattā, mātṛkā varṇa rūpiṇī ॥ 116 ॥
mahākailāsa nilayā, mṛṇāla mṛdudōrlatā ।
mahanīyā, dayāmūrtī, rmahāsāmrājyaśālinī ॥ 117 ॥
ātmavidyā, mahāvidyā, śrīvidyā, kāmasēvitā ।
śrīṣōḍaśākṣarī vidyā, trikūṭā, kāmakōṭikā ॥ 118 ॥
kaṭākṣakiṅkarī bhūta kamalā kōṭisēvitā ।
śiraḥsthitā, chandranibhā, phālasthēndra dhanuḥprabhā ॥ 119 ॥
hṛdayasthā, raviprakhyā, trikōṇāntara dīpikā ।
dākṣāyaṇī, daityahantrī, dakṣayajña vināśinī ॥ 120 ॥
darāndōḻita dīrghākṣī, darahāsōjjvalanmukhī ।
gurumūrti, rguṇanidhi, rgōmātā, guhajanmabhūḥ ॥ 121 ॥
dēvēśī, daṇḍanītisthā, daharākāśa rūpiṇī ।
pratipanmukhya rākānta tithimaṇḍala pūjitā ॥ 122 ॥
kaḻātmikā, kaḻānāthā, kāvyālāpa vinōdinī ।
sachāmara ramāvāṇī savyadakṣiṇa sēvitā ॥ 123 ॥
ādiśakti, ramēyā,”tmā, paramā, pāvanākṛtiḥ ।
anēkakōṭi brahmāṇḍa jananī, divyavigrahā ॥ 124 ॥
klīṅkārī, kēvalā, guhyā, kaivalya padadāyinī ।
tripurā, trijagadvandyā, trimūrti, stridaśēśvarī ॥ 125 ॥
tryakṣarī, divyagandhāḍhyā, sindhūra tilakāñchitā ।
umā, śailēndratanayā, gaurī, gandharva sēvitā ॥ 126 ॥
viśvagarbhā, svarṇagarbhā,’varadā vāgadhīśvarī ।
dhyānagamyā,’parichChēdyā, jñānadā, jñānavigrahā ॥ 127 ॥
sarvavēdānta saṃvēdyā, satyānanda svarūpiṇī ।
lōpāmudrārchitā, līlāklupta brahmāṇḍamaṇḍalā ॥ 128 ॥
adṛśyā, dṛśyarahitā, vijñātrī, vēdyavarjitā ।
yōginī, yōgadā, yōgyā, yōgānandā, yugandharā ॥ 129 ॥
ichChāśakti jñānaśakti kriyāśakti svarūpiṇī ।
sarvādhārā, supratiṣṭhā, sadasad-rūpadhāriṇī ॥ 130 ॥
aṣṭamūrti, rajājaitrī, lōkayātrā vidhāyinī ।
ēkākinī, bhūmarūpā, nirdvaitā, dvaitavarjitā ॥ 131 ॥
annadā, vasudā, vṛddhā, brahmātmaikya svarūpiṇī ।
bṛhatī, brāhmaṇī, brāhmī, brahmānandā, balipriyā ॥ 132 ॥
bhāṣārūpā, bṛhatsēnā, bhāvābhāva vivarjitā ।
sukhārādhyā, śubhakarī, śōbhanā sulabhāgatiḥ ॥ 133 ॥
rājarājēśvarī, rājyadāyinī, rājyavallabhā ।
rājat-kṛpā, rājapīṭha nivēśita nijāśritāḥ ॥ 134 ॥
rājyalakṣmīḥ, kōśanāthā, chaturaṅga balēśvarī ।
sāmrājyadāyinī, satyasandhā, sāgaramēkhalā ॥ 135 ॥
dīkṣitā, daityaśamanī, sarvalōka vaśaṅkarī ।
sarvārthadātrī, sāvitrī, sachchidānanda rūpiṇī ॥ 136 ॥
dēśakālā’parichChinnā, sarvagā, sarvamōhinī ।
sarasvatī, śāstramayī, guhāmbā, guhyarūpiṇī ॥ 137 ॥
sarvōpādhi vinirmuktā, sadāśiva pativratā ।
sampradāyēśvarī, sādhvī, gurumaṇḍala rūpiṇī ॥ 138 ॥
kulōttīrṇā, bhagārādhyā, māyā, madhumatī, mahī ।
gaṇāmbā, guhyakārādhyā, kōmalāṅgī, gurupriyā ॥ 139 ॥
svatantrā, sarvatantrēśī, dakṣiṇāmūrti rūpiṇī ।
sanakādi samārādhyā, śivajñāna pradāyinī ॥ 140 ॥
chitkaḻā,’nandakalikā, prēmarūpā, priyaṅkarī ।
nāmapārāyaṇa prītā, nandividyā, naṭēśvarī ॥ 141 ॥
mithyā jagadadhiṣṭhānā muktidā, muktirūpiṇī ।
lāsyapriyā, layakarī, lajjā, rambhādi vanditā ॥ 142 ॥
bhavadāva sudhāvṛṣṭiḥ, pāpāraṇya davānalā ।
daurbhāgyatūla vātūlā, jarādhvānta raviprabhā ॥ 143 ॥
bhāgyābdhichandrikā, bhaktachittakēki ghanāghanā ।
rōgaparvata dambhōḻi, rmṛtyudāru kuṭhārikā ॥ 144 ॥
mahēśvarī, mahākāḻī, mahāgrāsā, mahā’śanā ।
aparṇā, chaṇḍikā, chaṇḍamuṇḍā’sura niṣūdinī ॥ 145 ॥
kṣarākṣarātmikā, sarvalōkēśī, viśvadhāriṇī ।
trivargadātrī, subhagā, tryambakā, triguṇātmikā ॥ 146 ॥
svargāpavargadā, śuddhā, japāpuṣpa nibhākṛtiḥ ।
ōjōvatī, dyutidharā, yajñarūpā, priyavratā ॥ 147 ॥
durārādhyā, durādarṣā, pāṭalī kusumapriyā ।
mahatī, mērunilayā, mandāra kusumapriyā ॥ 148 ॥
vīrārādhyā, virāḍrūpā, virajā, viśvatōmukhī ।
pratyagrūpā, parākāśā, prāṇadā, prāṇarūpiṇī ॥ 149 ॥
mārtāṇḍa bhairavārādhyā, mantriṇī nyastarājyadhūḥ ।
tripurēśī, jayatsēnā, nistraiguṇyā, parāparā ॥ 150 ॥
satyajñānā’nandarūpā, sāmarasya parāyaṇā ।
kapardinī, kalāmālā, kāmadhuk,kāmarūpiṇī ॥ 151 ॥
kaḻānidhiḥ, kāvyakaḻā, rasajñā, rasaśēvadhiḥ ।
puṣṭā, purātanā, pūjyā, puṣkarā, puṣkarēkṣaṇā ॥ 152 ॥
parañjyōtiḥ, parandhāma, paramāṇuḥ, parātparā ।
pāśahastā, pāśahantrī, paramantra vibhēdinī ॥ 153 ॥
mūrtā,’mūrtā,’nityatṛptā, muni mānasa haṃsikā ।
satyavratā, satyarūpā, sarvāntaryāminī, satī ॥ 154 ॥
brahmāṇī, brahmajananī, bahurūpā, budhārchitā ।
prasavitrī, prachaṇḍā’jñā, pratiṣṭhā, prakaṭākṛtiḥ ॥ 155 ॥
prāṇēśvarī, prāṇadātrī, pañchāśat-pīṭharūpiṇī ।
viśṛṅkhalā, viviktasthā, vīramātā, viyatprasūḥ ॥ 156 ॥
mukundā, mukti nilayā, mūlavigraha rūpiṇī ।
bhāvajñā, bhavarōgaghnī bhavachakra pravartinī ॥ 157 ॥
Chandassārā, śāstrasārā, mantrasārā, talōdarī ।
udārakīrti, ruddāmavaibhavā, varṇarūpiṇī ॥ 158 ॥
janmamṛtyu jarātapta jana viśrānti dāyinī ।
sarvōpaniṣa dudghuṣṭā, śāntyatīta kaḻātmikā ॥ 159 ॥
gambhīrā, gaganāntaḥsthā, garvitā, gānalōlupā ।
kalpanārahitā, kāṣṭhā, kāntā, kāntārdha vigrahā ॥ 160 ॥
kāryakāraṇa nirmuktā, kāmakēḻi taraṅgitā ।
kanat-kanakatāṭaṅkā, līlāvigraha dhāriṇī ॥ 161 ॥
ajākṣaya vinirmuktā, mugdhā kṣipraprasādinī ।
antarmukha samārādhyā, bahirmukha sudurlabhā ॥ 162 ॥
trayī, trivarga nilayā, tristhā, tripuramālinī ।
nirāmayā, nirālambā, svātmārāmā, sudhāsṛtiḥ ॥ 163 ॥
saṃsārapaṅka nirmagna samuddharaṇa paṇḍitā ।
yajñapriyā, yajñakartrī, yajamāna svarūpiṇī ॥ 164 ॥
dharmādhārā, dhanādhyakṣā, dhanadhānya vivardhinī ।
viprapriyā, viprarūpā, viśvabhramaṇa kāriṇī ॥ 165 ॥
viśvagrāsā, vidrumābhā, vaiṣṇavī, viṣṇurūpiṇī ।
ayōni, ryōninilayā, kūṭasthā, kularūpiṇī ॥ 166 ॥
vīragōṣṭhīpriyā, vīrā, naiṣkarmyā, nādarūpiṇī ।
vijñāna kalanā, kalyā vidagdhā, baindavāsanā ॥ 167 ॥
tattvādhikā, tattvamayī, tattvamartha svarūpiṇī ।
sāmagānapriyā, saumyā, sadāśiva kuṭumbinī ॥ 168 ॥
savyāpasavya mārgasthā, sarvāpadvi nivāriṇī ।
svasthā, svabhāvamadhurā, dhīrā, dhīra samarchitā ॥ 169 ॥
chaitanyārghya samārādhyā, chaitanya kusumapriyā ।
sadōditā, sadātuṣṭā, taruṇāditya pāṭalā ॥ 170 ॥
dakṣiṇā, dakṣiṇārādhyā, darasmēra mukhāmbujā ।
kauḻinī kēvalā,’narghyā kaivalya padadāyinī ॥ 171 ॥
stōtrapriyā, stutimatī, śrutisaṃstuta vaibhavā ।
manasvinī, mānavatī, mahēśī, maṅgaḻākṛtiḥ ॥ 172 ॥
viśvamātā, jagaddhātrī, viśālākṣī, virāgiṇī।
pragalbhā, paramōdārā, parāmōdā, manōmayī ॥ 173 ॥
vyōmakēśī, vimānasthā, vajriṇī, vāmakēśvarī ।
pañchayajñapriyā, pañchaprēta mañchādhiśāyinī ॥ 174 ॥
pañchamī, pañchabhūtēśī, pañcha saṅkhyōpachāriṇī ।
śāśvatī, śāśvataiśvaryā, śarmadā, śambhumōhinī ॥ 175 ॥
dharā, dharasutā, dhanyā, dharmiṇī, dharmavardhinī ।
lōkātītā, guṇātītā, sarvātītā, śamātmikā ॥ 176 ॥
bandhūka kusuma prakhyā, bālā, līlāvinōdinī ।
sumaṅgaḻī, sukhakarī, suvēṣāḍyā, suvāsinī ॥ 177 ॥
suvāsinyarchanaprītā, śōbhanā, śuddha mānasā ।
bindu tarpaṇa santuṣṭā, pūrvajā, tripurāmbikā ॥ 178 ॥
daśamudrā samārādhyā, tripurā śrīvaśaṅkarī ।
jñānamudrā, jñānagamyā, jñānajñēya svarūpiṇī ॥ 179 ॥
yōnimudrā, trikhaṇḍēśī, triguṇāmbā, trikōṇagā ।
anaghādbhuta chāritrā, vāñChitārtha pradāyinī ॥ 180 ॥
abhyāsāti śayajñātā, ṣaḍadhvātīta rūpiṇī ।
avyāja karuṇāmūrti, rajñānadhvānta dīpikā ॥ 181 ॥
ābālagōpa viditā, sarvānullaṅghya śāsanā ।
śrī chakrarājanilayā, śrīmattripura sundarī ॥ 182 ॥
śrī śivā, śivaśaktyaikya rūpiṇī, lalitāmbikā ।
ēvaṃ śrīlalitādēvyā nāmnāṃ sāhasrakaṃ jaguḥ ॥ 183 ॥
Sree LalithaSahasra Nama Stotram Sampurnam
॥ Shri Vindhyeshwari Stotram॥
Nishumbha Shumbha Garjini,Prachand Mund Khandini
Bane Rane Prakashini,Bhajami Vindhyavasini.
Trishool Munda Dharini, Dhara Vighat Harini
Grihe – Grihe Niwasini Bhajami Vindhyavasini.
Daridra Dukkha Harini, Sada Vibhuti Karini
Viyoga Shoka Harini, Bhajami Vindhyavasini.
Lasatsulola Lochanam, Latasanam Varapradam
Kapal-Shool Dharini, Bhajami Vindhyavasini.
Karabjdanda Dharam, Shivashivam Pradayani
Vara-Varananam Subham, Bhajami Vindhyavasini.
Kapeendra Jamini Pradam, Tridha Swaroop Dharini
Jale-Thale Niwasini, Bhajami Vindhyavasini.
Vishishta Shishta Karini, Vishal Roop Dharini
Mahodare Vilasini, Bhajami Vindhyavasini.
Purandaradi Sewatam, Puradivansha Khanditam
Vishudha Buddhi Karini, Bhajami Vindhyavasini.
॥ Iti Shri Vindhyeshwari Stotram Sampurnam ॥
॥ dēvyaparādha kṣamāpaṇa stōtram ॥
na mantraṁ nō yantraṁ tadapi ca na jānē stuti mahō
na cāhvānaṁ dhyānam tadapi ca na jānē stuti kathāḥ
na jānē mudrāstē tadapi ca na jānē vilapanaṁ
paraṁ jānē mātastvadanusaraṇaṁ klēśaharaṇam || 1 ||
vidhērajñānēna draviṇa virahēṇālasatayā
vidhēyā śakyatvāttava caraṇayōryācyutirabhūt
tadētat kṣantavyaṁ janani sakalōddhāriṇi śivē
kuputrō jāyēta kvacidapi kumātā na bhavati || 2 ||
pr̥thivyāṁ putrāstē janani bahavaḥ santi saralāḥ
paraṁ tēṣāṁ madhyē virala viralō:’haṁ tava sutaḥ
madīyō:’yaṁ tyāgaḥ samucita midaṁ nō tava śivē
kuputrō jāyēta kvacidapi kumātā na bhavati || 3 ||
jaganmātarmātastava caraṇa sēvā na racitā
na vā dattaṁ dēvi draviṇamapi bhūyastava mayā
tathāpi tvaṁ snēhaṁ mayi nirupamaṁ yatprakuruṣē
kuputrō jāyēta kvacidapi kumātā na bhavati || 4 ||
parityaktā dēvā vividha vidha sēvākulatayā
mayā pañcāśītēradhika mapanītē tu vayasi
idānīṁ cēnmātastava yadi kr̥pā nā:’pi bhavitā
nirālambō lambōdarajanani kaṁ yāmi śaraṇam || 5 ||
śvapākō jalpākō bhavati madhupākōpamagirā
nirāntaṅkōraṅkō viharati ciraṁ kōṭikanakaiḥ
tavāparṇē karṇē viśati manu varṇē phalamidaṁ
janaḥ kō jānītē janani japanīyaṁ japa vidhau || 6 ||
citābhasmālēpō garalamaśanaṁ dikpaṭadharō
jaṭādhārī kaṇṭhē bhujagapatihārī paśupatiḥ
kapālī bhūtēśō bhajati jagadīśaikapadavīṁ
bhavānī tvatpāṇigrahaṇa paripāṭīphalamidam || 7 ||
na mōkṣāsyākāṅkṣā na ca vibhavavāñchāpi ca na mē
na vijñānāpēkṣā śaśimukhi! sukhēcchāpi na punaḥ
ata stvāṁ samyācē janani jananaṁ yātu mama vai
mr̥ḍānī rudrāṇī śiva śiva bhavānīti japataḥ || 8 ||
nārādhitāsi vidhinā vividhōpacāraiḥ |
kiṁ sūkṣmacintanaparairna kr̥taṁ vacōbhiḥ ||
śyāmē! tvamēva yadi kiñcana mayyanāthē |
dhatsē kr̥pāmucitamamba paraṁ tavaiva || 9 ||
āpatsumagnassmaraṇaṁ tvadīyaṁ |
karōmi durgē karuṇārṇavē śivē |
naitacchaṭhatvaṁ mama bhāvayēthāḥ |
kṣudhātr̥ṣārtā jananīṁ smaranti || 10 ||
jagadamba vicitra matra kiṁ paripūrṇā karuṇāsti cē nmayi |
aparādhaparamparāvr̥taṁ na hi mātā samupēkṣatē sutam || 11 ||
matsamaḥ pātakī nāsti pāpaghnī tvatsamā na hi |
ēvaṁ jñātvā mahādēvī yathā yōgyaṁ tathā kuru || 12 ||
॥ Iti Shri Sankaracharyavirchitam Devyapradhkshamapan Stotram Sampurnam ॥